Pirmais solis – atzīt, ka viss ir glāsts
Ja tu jūti, ka komanda iet kā zelta zirgs cauri smiltīm, negaidi brīnumus – tas nenotiek no sejas uz seju. Paskaties uz tabulu, uz skatuvi, uz to, kā spēlētāji sarunājas starp savām patējām krēslu vietām. Viss, kas sākas ar neskaidrību, beidzas ar nenoteiktu beiguvārdu.
Veida kodols – uzticēšanās
Uzticēšanās nav kā vīna burbs: tas neizplūst viena reize, tas jāpumpē katru treniņu. Ja kapteinis vēršas pret komandu kā pret pretinieku, kā tas var notikt? Īpaši. Jo šaurums starp vadītāju un spēlētājiem ir kā lāsts, kas pārklāj spēles plūdumu.
Saziņa ir atslēga, ne tikai vārdi
Runāta pie datora nav tas pats, ko blakus pie vannas. Ja tu domā, ka “mēs runājam” ir vienkārši, tad esi kļūdījies. Vārdus vajag piedzīvanīt reāli – ielikt tos kā karšu dzirksti, lai katrs saņem konkrētu spēju.
Motivācija – kur un kā?
Ja laime nāk no balviņām un līderības medaļām, tad šis var būt krimināls. Patiesi motivēti spēlētāji gūst enerģiju no sevis, nevis no balvu krāsām. Šeit izklausās: “Vai tev ir vajadzīga jauna lapa?” – jā, bet tikai, ja tu dari to pašam.
Treniņu darbnīca – praktiski vingrinājumi
Neviens neviens nav pieķēries tam, ko izdomā tikai ar galvu. Darbības, ko var pārbaudīt uz laukumā, dod labāku sajūtu. Pieņemsim vienu, ko sauc par “klusi stāvokļi”. To veic, ja spēlētāji vienkārši apkārt stāv, lai dzirdētu, kā dūri sakrīt.
Izmēģini “Apsveic savus”. Vienas minūtes garas komandas apaksts, kur katrs saka “Labi darījums” vai “Paldies”. Tas, kas kļūst par kāzu plānu, var izveidot atbalsta struktūru.
Skaitļi, bet ne tikai
Skaitļi nerāda patiesos savstarpējos sakarus. Ja tuvāk apskatām spēles statistiku, redzēsim, ka pāri 70% uzbrukumu beidzas ar nepatstāvīgu sadarbību. Tāpēc, tas nav dati, tas ir stāsts.
Komentāri, pat ja tie šokē
Ja kāds saka, ka “mēs nevaram”, viņam ir jāapzinās, kā atbildēt ar “jāvar”. Būvē vārdu sienas, nevis sabiedrošanos ar apņēmību “Jā”. Tas ir kā būves pamati – ja tie nav stingri, visas virsma sabrūk.
Pēdējais gājiens – Ātra rīcība
Tagad nākamais solis ir vienkāršs: aizved komandas vadītāju uz lauku, kur viņi var redzēt patiesu komandas spēku. Uzstādi vienu noteikumu – vienmēr kādreiz neizrunā neko par neveiksmi, bet par iespēju. Ja kāds no spēlētājiem saka “Es nespēju”, tev ir jāatbild “Tikai tad, kad tu pamīlēsi, tu kļūsi stiprāks”. Šī vienkāršā frāze var mainīt visu.
Un šeit ir tas – pieņem vienu darbību uzreiz: katru dienu izsaki vienu konkrētu komplimentu savam cilvēkam, kas ir dažs, bet patiešām savdabīgs. Tas strādā kā spēcīgs stiprinājums, kas iestrādās patīkām uz uzbrukuma lauku.